2018-10-26
Vladislavs Mironovs, bankas Citadele valdes loceklis
Pēdējo gadu laikā bankas ir piedzīvojušas lielas pārmaiņas. Ja vēl pirms krīzes un kādu laiku pēc tās bija smagnējas un konservatīvas struktūras, tad šobrīd pakalpojumu sniegšanas ātruma, kvalitātes un pieejamības ziņā tās kļuvušas par modernām, inovatīvām kompānijām. Bankas arvien lielākā mērā kļūst par sava veida FinTech uzņēmumiem.
Tehnoloģiskā revolūcija banku sektoram jau aiz muguras
Jāatzīst, ka pārmaiņas banku sektorā izraisījuši divi notikumi – ekonomiskā krīze, kuras rezultātā esam ieguvuši daudz drošāku un labāk regulētu nozari, un FinTech nozares straujais uzplaukums, kas banku sektoram licis domāt par pakalpojumu ātrumu un ērtumu. Rezultātā lielākā daļa banku var lepoties ar uz klientu orientētu, atbildīgu un modernu pakalpojumu klāstu. Kā rāda Latvijas Finanšu nozares asociācijas izveidotais kreditēšanas indekss, Latvijā ir būtiski pieaugusi cilvēku spēja aizņemties, mazliet lēnāk aug vēlme aizņemties, savukārt bankas ir kļuvušas daudz atvērtākas. Viens no šī kredītreitinga parametriem ir banku riska apetīte, kas tieši pagājušajā gadā ievērojami paaugstinājusies. Vai tas nozīmē, ka bankas ir kļuvušas atvērtas riskantiem darījumiem? Nē, risks šajā gadījumā ir vēlme eksperimentēt un radīt jaunus bankas pakalpojumus un iespējas tiem klientiem, kuru kredītspēja ir atbilstoša banku izvirzītajām prasībām.
Nav šaubu, ka labs kredītreitings klientam ir kļuvis par pirmo nepieciešamību. Pirms pāris gadiem mēs radījām iedzīvotājiem jaunu iespēju – dažu minūšu laikā tiešsaistē noskaidrot, kāds ir tavs kredītreitings, kādu finansējumu un ar kādiem nosacījumiem banka var tev piedāvāt. Šo iespēju līdz šodienai izmantojuši vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Tātad katram piektajam ekonomiski aktīvajam Latvijas iedzīvotājam ir svarīgi saprast, kāds ir viņa kredītreitings un kāds finansējums viņam ir pieejams. Lai no šī kredītreitinga iedzīvotāji iegūtu vēl augstāku pievienoto vērtību, pievienojām tam arī izglītojošu funkciju. Klients var uzzināt, kas ietekmē viņa kredītspēju, ko var uzlabot un kāds no tā būs ieguvums. Šogad līdzīgu risinājumu ar iespēju tiešsaistē uzzināt sev pieejamo finansējumu un kredīta nosacījumus radījām arī uzņēmumiem.
Ieguvums no laba kredītreitinga ir ātra pieeja finansējumam un arī iespēja izmantot bankas pakalpojumus ar plašāku priekšrocību klāstu. Šobrīd mēs esam sasnieguši līmeni, kas ļauj pieņemt lēmumu par kredīta piešķiršanu dažu minūšu laikā, turklāt, pielāgojot katram klientam individuālus nosacījumus. Tie, kas pirms dažiem gadiem ņēmuši kredītkarti vai patēriņa kredītu un lauzījuši galvu, kurš tad ir labāks, šodien nonāktu pilnīgi citā pasaulē. Nosacījumi ir pielāgoti klientam, bet risinājumu, ko izmantot, cilvēks var izvēlēties pats. Ja ir noskatīts konkrēts pirkums vai iecerēts remonts, lūdzu – patēriņa kredīts; ja vēlies doties ceļojumā vai vienkārši drošībai ievietot maciņā naudu neparedzētiem gadījumiem – lūdzu, kredītkarte ar kredītlimitu, ko vari izmantot, kad vien nepieciešams, pirkumu apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu, dāvanu programmu un virkni citu funkciju. Ja mēs tam visam pieskaitām banku procentus, kas ir ievērojami zemāki nekā citās kredītiestādēs, mēs iegūstam ļoti skaidru bildi, kāpēc labs kredītreitings ir izdevīgs.
Ko bankām un klientiem nesīs nākotne?
Pēdējo piecpadsmit gadu laikā tehnoloģijas būtiski ietekmējušas to, kā veidojas banku ilgtermiņa attiecības ar klientu. Saprotams, ka bankas vēlas, lai cilvēks, kurš izmanto tās pakalpojumus, ikdienā justu bankas rūpes un atbildību par viņa finansēm. Tāpēc viens no banku uzdevumiem šo gadu laikā ir bijis nodrošināt maksimāli ērtus un drošus pakalpojumus. Latvijas bankas šobrīd darbojas gluži kā FinTech jeb finanšu tehnoloģiju uzņēmumi pasaulē. Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai šādām finanšu tehnoloģiju kompānijām būtu interesanti šeit attīstīties. No otras puses – salīdzinot ar smagnējām lielo pasaules banku struktūrām, mēs esam daudz elastīgāki un atvērtāki inovācijām, līdz ar to šo FinTech nišu Latvijā aizpilda bankas.
Mēs strādājam pie nākotnes risinājumiem un to ieviešanas. Kādi tie būs? Ir skaidrs, ka pirkumi ar kredītkarti kļūs aizvien vienkāršāki un neredzamāki. Ja šobrīd mēs varam norēķināties ar bezkontakta karti, viedtālruni, uzlīmi vai aproci, vienkārši pieliekot to terminālim, tad nākotnē arī tas vairs nebūs nepieciešams. Labs piemērs, kas jau darbojas, ir “Amazon Go” risinājums, kas agri vai vēlu izmainīs iepirkšanos visā pasaulē. Katrai precei ir informācijas kods, ko nolasa vairāki izvietoti skeneri. Maksājums notiek, jums izejot no veikala un pat neapstājoties. Šobrīd šī tehnoloģija vēl ir pārāk dārga, lai to ieviestu ikdienas lietošanā, bet tas ir tikai laika jautājums. Piemēram, “Microsoft” jau kādu laiku strādā ar “Wallmart”, lai ienestu līdzīgu tehnoloģiju iepirkšanās vietās ASV. Līdzās tehnoloģiju attīstībai arī bankas turpinās pielāgoties un nebūt ne tik tālā nākotnē, iespējams, piedāvās “lidojošos” kredītus, lai brīžos, kad nepieciešams kredīts kādam lielākam pirkumam, tas tiktu piešķirts nekavējoties.
Daudzi gan iebildīs, ka tehnoloģiju uzplaukums nozarē samazinās darbinieku skaitu. Domāju, ka gan bankā, gan veikalā darbinieku skaits nesamazināsies, tie vienkārši pildīs citas funkcijas. Jau šobrīd var redzēt, ka, banku sektora darbībā pieaugot tehnoloģiju lomai, darbinieku nekļūst mazāk. Arī nākotnē bankai būs nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki, kas attālināti apkalpos klientus. Procesos, kurus iespējams automatizēt, cilvēciskais faktors mazināsies. Jau šobrīd kreditēšanas jomā cilvēka iejaukšanās nepieciešama apmēram 20-30% gadījumu. Tas ir labs rezultāts, bet nākotnē šis skaitlis viennozīmīgi tiks vēl vairākkārt samazināts. Gadījumos, kad nepieciešama speciālista – dzīva cilvēka palīdzība, jebkurus bankas pakalpojumus varēs saņemt attālināti, autorizējoties un parakstoties elektroniski.
Cilvēkiem vairs nebūs jāiet uz banku, lai parakstītu līgumus vai atvērtu kontus. Labi, ka tagad arī Latvijas valsts ir pieņēmusi nepieciešamos noteikumus, kas paredz iespēju izmantot attālinātās klientu identifikācijas iespējas. Bankām nevajag valsts palīdzību, bet sakārtotu vidi, kurā strādāt.
Lūkojoties nākotnē, jāteic, ka banku un klientu attiecības ieiet jaunā fāzē. Cilvēki ir kļuvuši apdomīgāki un gudrāki, daudz mācījušās ir arī bankas. Kopā ir pārdzīvoti grūti laiki un kopā no tiem ir izkļūts. Šobrīd bankas rada pakalpojumus, domājot par klienta ērtībām, par viņa ieradumiem un vajadzībām. Klienti izvērtē piedāvājumus un izmanto tad, kad tie ir nepieciešami. Tā vairs nav “pirmā mīlestība”, kad abas puses viena uz otru lūkojās caur “rozā brillēm”, dažbrīd aizmirstot par pārāk vaļīgu attiecību sekām. Pašlaik banku un klientu attiecības ir nobriedušākas un nopietnākas, tātad arī stabilas un nākotnē ilgtspējīgas.