Zinātniskās fantastiskas filmas, kurās cilvēka radīti roboti pārņem pasauli un pats radītājs to priekšā kļūst bezspēcīgs, ir žanra klasika. Ja pagājušā gadsimta vidū robotu evolūcija šķita tāla un varbūt nekad nesasniedzama nākotne, tad pēdējo 10 gadu laikā inteliģentas robotizētas sistēmas ir kļuvušas par neatņemamām mūsu darba un ikdienas dzīves sastāvdaļām, sākot ar mākslīgā intelekta asistentiem un beidzot ar navigāciju mūsu viedtālrunī. Turklāt Šveices tehnoloģiju kompānija ABB šī gada beigās Ķīnas lielpilsētā Šanhajā plāno atvērt pilnībā robotizētu rūpnīcu, kurā roboti ražos robotus, radot modernāko un automatizētāko “nākotnes rūpnīcu”.

Līdz ar robotikas un automatizācijas straujo attīstību arvien aktuālāks kļuvis robotu ētikas un drošības jautājums, jo radusies nepieciešamība pēc jauniem kultūras un ētiskajiem kanoniem, tiesiskā regulējuma. Smagākās diskusijas notiek par robotu pielietošanu militārajā nozarē, medicīnisku lēmumu pieņemšanā, sociālo procesu vadīšanā, pašbraucošajām automašīnām, taču šajā rakstā pievērsīšos jautājumam, vai un cik nopietni par robotu ētiku un drošību jādomā uzņēmējam, kurš nav saistīts ar sensitīvajām nozarēm un, produktivitātes celšanas nolūkos, vēlas uzsākt procesu automatizāciju savā uzņēmumā.


“Digital Mind” AS valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis par jautājumiem, kas paliek arvien aktuālāki, palielinoties automatizācijas īpatsvaram mūsu ikdienās.

Kurš atbild par sistēmas ētisku un nekļūdīgu darbību?

Teorētiķu vidū notiek plašas diskusijas par to, vai robotam vispār var būt morāle, vai par to jārūpējas programmatūras izstrādātājam vai lietotājam? Izdala operacionālo morāli, kad atbildība pilnībā gulstas uz robota radītāja un lietotāja pleciem, funkcionālo – kad robots bez cilvēka vadības spēj izdarīt morālus spriedumus un robota radītājs vairs nevar skaidri paredzēt robota rīcību un sekas, pilno – robots ir tik inteliģents, ka autonomi izvēlas savas darbības un pilnībā atbild ar tām.

Lai gan nākotnē ir plānots radīt pilnīgi autonomus robotus, šobrīd tie ir vai nu pilnībā vadīti vai tikai daļēji autonomi. Šobrīd visbiežāk joprojām runājam tikai par operacionālo morāli, kur atbildības gulstas uz sistēmas izstrādātāju un lietotāju un sliktus rezultātus vai kļūdainu sistēmas darbību nevar novelt uz tehnoloģiju. Piemēram, ja uzņēmums vēlas ieviest robotizētu procesu automatizāciju, svarīga profesionāla sadarbība starp programmatūras izstrādātāju un pasūtītāju, proti, skaidri jādefinē, kādi procesi tiks automatizēti, vai tie saturēs sensitīvu klientu informāciju, kā tiks nodrošināta datu aizsardzība utt. Šajā gadījumā viss process būs cilvēku vadīts, taču tas jāizdara profesionāli, lai arī robots savu darbu varētu veikt kvalitatīvi. Ja robotizētām sistēmām tiek piešķirta iespēja pieņemt kādu lēmumu cilvēka vietā, ļoti svarīga datu kvalitāte, precīzu algoritmu izstrāde, testēšana, lai izvairītos no nepareizi lēmumu pieņemšana, stereotipu atražošanas. Labas sazobes izveidošanās starp tehnoloģiju radītāju un pasūtītāju ir ļoti būtiska teicama rezultāta sasniegšanai.

Kā diskusijā par robotu ētiku norāda uzņēmuma „Amber Beverage Group” izpilddirektore Jekaterina Stuģe, šobrīd galvenā robotu pievienotā vērtība ir cilvēkresursu atbrīvošana no smagu un laikietilpīgu rutīnas darbu veikšanas, ļaujot pievērsties darbam ar lielāku pievienoto vērtību. Roboti, kas tiek izmantoti uzņēmuma ikdienas procesu automatizēšanā, ir ar skaidri noteiktām funkcijām, katrs solis precīzi nodefinēts, un visi sarežģītie attīstības lēmumi joprojām paliek cilvēku pārziņā.

Rūpes par sistēmu drošību – nemitīgs process

Datu drošība un pieejamība ir ļoti svarīgs elements, par ko jārūpējas. Pirms uzņēmuma biznesa procesu automatizācijas ir ļoti būtiski identificēt iespējamos drošības riskus. Jāuzsver, ka šobrīd lielie tehnoloģisko pakalpojumu sniedzēji spēj investēt ievērojami lielākus resursus sistēmās un personālā, nodrošinot daudz augstāku aizsardzības līmeni un atbilstību drošības prasībām, nekā individuāli vidējs Latvijas uzņēmums, tāpēc svarīgi uzticēties profesionāļiem. Viņi palīdzēs definēt iespējamos drošības riskus un radīt atbilstošu programmatūru, lai tos novērstu.

Jāatceras, ka procesu automatizācija automātiski nenozīmē lielākus drošības riskus, drīzāk mainīsies risku veids. Turklāt procesu automatizācija novērš vairākas jau eksistējošas problēmas, proti, roboti tiem uzticētos uzdevumus izpilda burtiski, nekļūdīgi un nenovirzās no tiem, aizbildinoties ar personiskiem aizspriedumiem, nogurumu, laika trūkumu. Tie atšķirībā no cilvēka strādā 24/7 un nedodas atvaļinājumos, kā arī var pilnībā likvidēt vai līdz minimumam samazināt korupcijas riskus.

Robotikas procesu automatizācijas izstrāde ir nepārtraukts process, nevis vienreizēja darbība, jo tehnoloģijas nemitīgi attīstās, tāpēc rūpes par sistēmu drošību ir nemitīgs process.

Vai roboti ir konkurenti darbaspēkam?

Runājot par procesu automatizāciju, tiek uzdots jautājums, cik ētiski ir radīt un ieviest tik inteliģentas ierīces, kas var izkonkurēt dzīva cilvēka prātu un, iespējams, nākotnē radīt milzīgu bezdarba vilni. Par šo jautājumu daudz diskutēts tieši pēdējā gada laikā, jo Covid-19 apstākļos uzņēmumi strauji veikuši tehnoloģiskos uzlabojumus, lai izvairītos no cilvēku tieša kontakta un pētījumi liecina, ka zemāk kvalificēts darbaspēks tiešām var sastapties ar bezdarba problēmu. Paredz, ka līdz 2030. gadu vidum 30% darbavietu varētu pakļaut automatizācijai un tas skartu 44% mazkvalificēta darbaspēka. Tuvākajos gados vislielākā ietekme varētu būt tādās nozarēs kā finanšu pakalpojumi, kur algoritmi var veikt ātrāku un efektīvāku analīzi un risku novērtēšanu, tomēr ilgtermiņā pašbraucošo transportlīdzekļu attīstība varētu nozīmēt, ka ļoti radikāla ietekme būs uz transporta nozari. Tomēr jaunākās Pasaules Ekonomikas foruma aplēses liecina, ka mākslīgais intelekts radīs vairāk darba vietu, nekā tas iznīcinās. Prognozē, ka jau līdz 2025. gadam varētu pazust 85 miljoni darba vietu, taču vietā radīsies 97 miljoni jaunu pozīciju, tāpēc būs nepieciešama darbinieku kvalifikācijas celšana vai pārkvalificēšana. Tāpat jāpiemin, ka Baltijā, ņemot vērā negatīvo demogrāfisko situāciju, liels bezdarba vilnis nav paredzams, drīzāk saasināsies konkurence par labi kvalificētiem darbiniekiem.

Lai gan darbinieku kvalifikācijas celšana nav obligāts darba devēja pienākums, tomēr tā ir daļa no sociāli atbildīga uzņēmuma personāla vadības politikas, lai nodrošinātu profesionālus un kvalificētus darbiniekus augstas uzņēmuma darbības efektivitātes sasniegšanai. Tāpēc uzņēmējiem jau laikus būtu jāplāno automatizācijas procesi uzņēmumā, jāplāno darbinieku pārkvalifikācija un jāinformē par plānotajām izmaiņām. Iespējams, darbiniekiem, kas līdz šim veikuši rutīnas darbus, var uzticēt peļņu nesošākus un biznesa attīstībai nozīmīgākus uzdevumus, tos atbilstoši apmācot. Ja automatizācijas procesi netiks ieviesti, sniedzot darbiniekiem izsmeļošu informāciju un atbildot uz viņu bažām, tas uzņēmumā var radīt nelabvēlīgu mikroklimatu un atspoguļoties darba rezultātos. Darbiniekos jārada pārliecība, ka jauna programmatūra tiek ieviesta, lai viņiem palīdzētu, nevis apdraudētu darba pozīcijas. Šī sākotnējā skaidrība palīdzēs mazināt satraukumu darba vietā un ētiskās bažas par darbinieku labbūtību.

Uzņēmējdarbības procesu automatizācijas ir ētiska, ja tā tiek veikta darba vides uzlabošanai; tā kļūst neētiska, lietojot to neatbilstošā un neētiskā veidā. Ētikas principu un drošības pasākumu ievērošana nav tikai morāla atbildība, bet arī ilgtspējīga biznesa un uzņēmuma reputācijas pamats.

Latvijas Tehnoloģiskā centra (LTC) un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā organizētajā Inovāciju stendā būs iespēja apskatīt un iepazīties ar Transporta un sakaru institūta (TSI) mobilajiem, humanoīdajiem NAO robotiem, tālvadības gaisa kuģiem (droniem) un citiem atraktīviem tehnoloģiju risinājumiem.

TSI ir vienīgā augstskola Latvijā, kura mācību procesā izmanto humanoīdos NAO robotus, kas ļauj pārbaudīt, kā cilvēku radītā lietojumprogramma strādā ne tikai teorijā, bet arī praksē. Pateicoties robota pievilcīgajam izskatam, nelielajam izmēram un cilvēciskai uzvedībai, 58 centimetrus garais un 4 kilogramus smagais NAO viegli izveido empātisku saikni ar cilvēkiem. TSI pētnieki ir strādājuši pie NAO ‘”smadzeņu attīstīšanas”, lai NAO roboti spētu viegli identificēt dažādus objektus, to formu un krāsu, atpazīt un iegaumēt cilvēka seju, veidot dialogus vairāk nekā 20 valodās, noteikt robota atrašanās vietu un atpazīt stāvokli, kad tas ir apgāzies.

Vienlaikus stenda apmeklētājiem tiks demonstrētas tālvadības gaisa kuģu (dronu) sistēmas un stāstīts par dronu lietošanas apmācības iespējām, lai to izmantošana būtu legāla un droša sabiedrībai, veicot paaugstināta riska operācijas saskaņā ar CAA prasībām.

Tāpat TSI pētnieki iepazīstinās apmeklētājus ar zemvirsmas radiolokācijas radara SIR-30 izmantošanas iespējām dažādu objektu detektēšanai, jaunākajām daudzfunkcionālām mērīšanas stacijām, kas automātiski spēj identificēt transportlīdzekļus un noteikt to svaru, kamēr tie ir kustībā (WIM), kā arī aktuālo pētniecības projektu rezultātiem un mācību iespējām.

Plašāka informācija:

www.tsi.lv
facebook.com/TSIpage
linkedin.com/company/transporta-un-sakaru-instit-ts
E-pasts: Marketing@tsi.lv,
tālr.: +371 67109385

Vai roboti un gudrās mašīnas atņems darbu cilvēkiem? Kā strādāsim nākotnē?  Kādas profesijas būs pēc 10–20 gadiem? Kā mākslīgais intelekts jau šodien var noderēt uzņēmumiem? uz šiem un citiem jautājumiem atbildes rodi jau 11. un 12. oktobrī “RIGA COMM 2018” Mašīnmācīšanās praktiskā lietojuma konferencē un Cognizant Future of Work skatuves notikumos.

 

Vai gudro mašīnu uzvaras gājiens ir sācies?

Biznesa vidē arvien vairāk parādās mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumi – sākot no digitāliem asistentiem, kas palīdz uzlabot klientu apkalpošanu (Iespējams, ar Lattelecom čatbotu Aneti vai Uzņēmumu reģistra virtuālo asistenti Unu jau esi sarunājies!), līdz individuāliem risinājumiem dažādās jomās, kas nodrošina  atsevišķas funkcijas, kuras iepriekš darīja tikai cilvēks.

 

Ir sācies nākamais mašīnmācīšanās attīstības posms! Tagad mākslīgo intelektu izmanto ne tikai tehnoloģiju giganti Facebook, Google, Microsoft, Netflix, Baidu, Alibaba un Amazon, bet arī nelieli uzņēmumi. Par to varēs pārliecināties 11. oktobrī Mašīnmācīšanās praktiskā lietojuma konferencē. “Arī mēs esam spēruši soli tālāk! Šogad konference ir veltīta praktiskiem šo tehnoloģiju lietojumiem, kurus jau šodien ir iespējams ieviest uzņēmumos, tostarp rēķinu apmaksas prognozēšana vai digitālais asistents klienta apkalpošanas procesa uzlabošanai,” norāda „Intelligent Machines Riga” vadītājs un konferences moderators Aldis Ērglis.

 

Robots – ienaidnieks vai palīgs

Tas, ka mūsu ikdienā strauji ienāk mākslīgais intelekts, no vienas puses, cilvēkus ļoti priecē, jo tas uzlabo dzīves kvalitāti, bet, no otras puses, dara tik bažīgus kā nekad agrāk. Cilvēki baidās, ka roboti un gudrās mašīnas atņems tiem darbu. Taču pārmaiņas ir neizbēgamas, un mākslīgais intelekts maina veidu, kā strādāsim turpmāk. “Visticamāk, cilvēki strādās ciešā sadarbībā ar mākslīgo intelektu, jo aiz katra robota taču stāv cilvēks. Darbu atņems nevis mašīnas, bet gan super produktīvi cilvēki, kas izmantos gudras mašīnas un tāpēc varēs izdarīt 10 cilvēku darbu vieni paši,” – tā domā Aldis Ērglis.

 

Kā tehnoloģiskie sasniegumi, demogrāfiskās pārmaiņas un globalizācija ietekmēs darba tirgu nākotnē, kādas prasmes un zināšanas būs nepieciešamas šodienas skolēniem un studentiem, lai veiksmīgi konkurētu darba tirgū, un par daudz ko citu “RIGA COMM” diskutēs Zane Čūskulēna (5 Trends Shaping the Future of Work in Latvia), Elīna Ingelandi (The Future of Work is Creative), Oļegs Ņikitins  (The Future-proof Office) un citi lieliski lektori. Uz Cognizant Future of Work skatuves būs arī praktiskas nodarbības! Konference notiks angļu valodā,  Cognizant Future of Works skatuves notikumi – angļu  un latviešu valodās. Ja arī tu vēlies dzirdēt, redzēt un piedalīties – nāc uz “RIGA COMM 2018” Ķīpsalā!

 

Vēl “RIGA COMM” notiks Vadītāju forums, Finanšu tehnoloģiju konference, 3. lietu interneta konference, Produktivitātes konference, Blokķēdes konference, Praktiskā 3D konference un Viedas cilvēkresursu vadības konference. Šogad izstādes ekspozīcija būs vēl plašāka – izvietota abās Izstāžu centra hallēs. Vairāk: www.rigacomm.com

Sekojiet mumswww.facebook.com/RigaComm un www.twitter.com/RigaComm

 

“RIGA COMM” organizē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

 

Sadarbības partneri: banka “Citadele”, “Microsoft”, “Cognizant”, “Proact IT Latvia”, “ALSO Latvia”,  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, “EIT Digital”,  “Smart HR Latvija”, “Sem.lv”, “ExportScene”, “ Gedvillo Consulting”, “Mailigen”, Latvijas Blockchain asociācija, “Intelligent Machines Riga”, “Botwiser”.

 

Izstāde notiks 11. un 12. oktobrī 10.00–18.00 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

 

Biļetes cena šobrīd – 25 eiro. Pasākuma laikā tās kļūs dārgākas. Biļetes var iegādāties izstādes mājaslapā www.rigacomm.com vai arī BezRindas.lv.