11. un 12. oktobrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā jau septīto gadu notiks ikgadējā Baltijas biznesa tehnoloģiju izstāde un konference “RIGA COMM 2018”. Pasākums vienkopus piedāvā plašu prakstisku konferenču un semināru programmu un izstādi, kas iepazīstina ar mūsdienīgiem IT un biznesa tehnoloģiju risinājumiem uzņēmumiem un organizācijām.

 

“Pieprasījums veido piedāvājumu –  “RIGA COMM 2018” turpina attīstīties un šogad notiks jau divās hallēs! Lietu internets, mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās, biznesa procesu optimizācija, kiberdrošība, blokķēdes, cilvēkresursu vadība un digitālais mārketings – tā ir tikai daļa no tēmām, kas jau pērn izpelnījās lielu interesi. Šogad programmu esam papildinājuši ar vēl divām lietderīgām konferencēm – finanšu tehnoloģiju un produktivitātes,” norāda “RIGA COMM” vadītājs Andris Breške.

 

Dalībnieki no dažādām pasaules valstīm

Lai prezentētu jaunākās tehnoloģijas, produktus un pakalpojumus, izstādē Rīgā piedalīsies Latvijas, Lietuvas, Polijas, Īrijas, Kanādas un Ķīnas digitālo risinājumu, ierīču un pakalpojumu izstrādātāji, ražotāji un to pārstāvji.

 

Uzņēmumi prezentēs inovatīvus digitālus biznesa risinājumus un pakalpojumus, novatoriskas tehnoloģijas un produktus, tostarp digitālos mārketinga risinājumus, mākoņpakalpojumus, IoT un telemātikas risinājumus, e-glabāšanas pakalpojumus, biznesa konsultācijas u. c. “RIGA COMM” apmeklētāji varēs saņemt ekspertu konsultācijas un izvēlēties piemērotākos risinājumus savam biznesam vai organizācijai.

 

Savukārt tos, kurus interesē Latvijas veikalos vēl tikai gaidāmie tehnoloģiju jaunumi un patērētāju elektronikas produkti, “ALSO University”  ekspozīcijā aicinās ne tikai aplūkot, bet arī izmēģināt pašus jaunākos hibrīddatorus, televizorus, kompaktos printerus un citu tehniku.

 

Konferences biznesam un personīgajai izaugsmei

Jau tagad atzīmējiet savā kalendārā 11. un 12. oktobri, jo šajos datumos “RIGA COMM 2018” piedāvā vairāk nekā 12 vērtīgas un interesantas konferences, kurās smelties idejas un zināšanas. Konferences notiks angļu un latviešu valodā uz septiņām dažādām skatuvēm līdzās izstādes ekspozīcijai. Lai apmeklētu lielāko daļu konferences, pietiek tikai ar “RIGA COMM 2018” biļetes iegādi, kura jau šobrīd ir nopērkama www.bezrindas.lv un izstādes mājaslapā www.rigacomm.com. Savukārt, lai apmeklētu atsevišķas konferences, ir jāreģistrējas iepriekš. Piedāvājam iepazīties ar galvenajiem notikumiem!

 

11. oktobrī notiks:

Vadītāju forums (Executive Forum). Jau otro reizi Ķīpsalā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju (IT) lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. Forums notiek sadarbībā ar “Proact IT Latvia”. Vairāk: www.facebook.com/events/1061347340679001/

 

Mašīnmācīšanās praktiskā lietojuma konference (Machine Learning Practical Application Conference ). Mašīnmācīšanās algoritmi un to lietojumi biznesā. Gudrās mašīnas jau tiek izmantotas, un tuvākajā laikā, lai sniegtu jaunus, efektīgākus pakalpojumus un pieņemtu labākus lēmumus, tās un arī algoritmus izmantos vēl biežāk. Vairāk: www.facebook.com/events/432218577193046/

 

Finanšu tehnoloģiju konference (Fintech Conference). Interesenti varēs iegūt informāciju par progresīvām finanšu tehnoloģijām un rīkiem uzņēmumiem un organizācijām. Jauni ātrāki un labāki finanšu pakalpojumi! Vairāk: www.facebook.com/events/102147303980113/

 

Viedas cilvēkresursu vadības konference (Smart HR Conference). Vajadzība pēc viediem tehnoloģiju cilvēkresursu vadības risinājumiem kļūst arvien būtiskāka, īpaši lieliem uzņēmumiem. Konferencē runās par viedajām HR tehnoloģijām darbaspēka vadībā, plānošanā, iesaistē, apmācībā, iekšējai komunikācijai, aptaujāšanai, bonusu pārvaldībai, pieņemšanai darbā, analīzei u. c. Vairāk: www.facebook.com/events/1864129433878958/

 

12. oktobra galvenie notikumi:

Produktivitātes konference. Kā uzņēmumiem sagatavoties biznesa procesu digitalizācijai, kā izvērtēt, kurus biznesa procesus un funkcijas automatizēt, kā izvēlēties piemērotākos automatizācijas risinājumus un rīkus efektīvai, pārredzamai procesu vadībai – atbildes rodi pirmajā produktivitātes konferencē. Vairāk: www.facebook.com/events/144619686357772/

 

3. lietu interneta konference. Ikgadējā konference par un ap lietu (IoT) un industriālā interneta (IIoT) risinājumiem un to izmantošanu biznesā, valsts un pilsētvides pārvaldē. Kā IoT tehnoloģijas spēj uzlabot darbības efektivitāti, lietotāju pieredzi, resursu pārvaldību, klientu apkalpošanu, iekārtu servisu un samazināt darbības izmaksas. Vairāk: www.facebook.com/events/1958735187699138/

 

Blokķēdes tehnoloģiju konference (Blockchain Conference). Kā blokķēdes tehnoloģija un tās lietojums attīstīties turpmākajos gados, kāds ir tās potenciāls šodien. Pieredzē dalīsies vadošie Latvijas un starptautiskie eksperti. Vairāk:  www.facebook.com/events/165763137386048/

 

Digitālā mārketinga skatuve. Abās izstādes dienās eksperti un digitālie treneri stāstīs par digitālās pārdošanas un mārketinga rīkiem, to praktisku lietošanu un dalīsies ar veiksmes stāstiem. Šogad saturs būs vēl noderīgāks, jo tiek veidots sadarbībā ar uzņēmumu mārketinga vadītājiem, izzinot šodienas vajadzības un aktualitātes mārketingā. Vairāk: www.facebook.com/events/216134022282349/

 

Vēl “RIGA COMM 2018” notiks “Apvārsnis 2020” Latvijas kontaktbirža un semināri, “ALSO Univeristy” semināri u. c.  Vairāk: www.rigacomm.com

Sekojiet mums: www.facebook.com/RigaComm  un www.twitter.com/RigaComm

 

Izstādi “RIGA COMM” organizē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1. Sadarbības partneri: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, “Proact IT Latvia”, “ALSO Latvia”, “Cognizant”, Latvijas Blockchain asociācija, “Sem.lv”, “ExportScene”, “Mailigen”, “Smart HR Latvija”, “Gedvillo Consulting”.

 

Vieta un darbalaiks:

Starptautiskais izstāžu centrs Ķīpsalā

 

Darbalaiks:
11. oktobrī 10.00–18.00
12. oktobrī 10.00–18.00

 

Biļetes

Biļetes cena – 20 eiro. Pasākuma laikā biļetes kļūs dārgākas. Tās var iegādāties izstādes mājaslapā www.rigacomm.com vai arī biļešu platformā BezRindas.lv.

 

Papildu informācija: 

Inese Libere, BT 1 mediju koordinatore

Tālr.: 67065011, GSM: 29450037

E-pasts: inese.libere@bt1.lv

 

Dace Dambe, BT 1 sabiedrisko attiecību projektu vadītāja

Tālr.: 67067525, GSM: 26410381

E-pasts: dace.dambe@bt1.lv

 

Artūrs Gedvillo, “Gedvillo Consulting”

 

Ikdienā strādāju ar uzņēmumiem, kuri vēlas ieviest ERP (Enterprise resource planning – uzņēmuma vadības jeb resursu plānošanas), noliktavas uzskaites, CRM (Customer relationship management – klientu attiecību vadības) vai citu programmatūru, un esmu novērojis, ka lielākā daļa uzņēmēju nespēj pilnvērtīgi atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1.Kāds mērķis ir šādas programmatūras ieviešanai? Kā izmērīsiet, vai tas ir ticis sasniegts?

2.Vai ir sakārtoti un optimizēti biznesa procesi, lai saprastu, ko tieši no šādas programmatūras ir nepieciešams iegūt?

3.Kā izmērīsiet, vai investīcija attaisno sevi gan projektam kopumā, gan katrai konkrētai vajadzībai / prasībai / mērķim?

 

Šajā rakstā pastāstīšu, ko nozīmē šie jautājumi un kādēļ ir svarīgi uz tiem atbildēt jau pirms sarunas ar programmatūras piegādātājiem.

 

Biznesa transformācija

Pirmkārt, gribu akcentēt, ka jebkuras ERP, CRM vai citas tikpat nopietnas programmatūras ieviešana ir sarežģīts process, kas prasa ne tikai uzstādīt programmu datoriem, bet arī mainīt biznesa procesus, darbinieku pienākumus un ieradumus. Tas nozīmē, ka tā var izvērsties par visa jūsu biznesa transformāciju (to tagad moderni sauc par digitālo transformāciju), un šādā projektā noteikti ir jāizmanto pārmaiņas vadības komponentes (Change Management).

Jebkura šāda veida transformācija sastāv no trīs kritiskiem stūrakmeņiem:

o biznesa procesi – nosaka, kā strādā uzņēmuma darbinieki un dažādi tehnoloģiskie risinājumi (programmas, iekārtas). Procesi radīti, lai uzņēmums sasniegtu savus uzstādītos mērķus;

o cilvēki – uzņēmuma darbinieki, kuri vienoti darbojas pēc definētajiem biznesa procesiem un izmanto dažādas tehnoloģijas, lai šos procesus efektīvi pildītu;

o tehnoloģijas – programmatūra un dažādi citi tehnoloģiski rīki, tai skaitā ERP programmatūra, kas nodrošina uzņēmuma procesu automatizāciju.

 

Ja kādu no šiem punktiem neņem vērā, tad projekts klibos un, visticamāk, neizdosies (cietīs kvalitāte, termiņi, budžets, biznesa veiktspēja utt.). Jūsuprāt, skan loģiski? Bet ļoti reti kurā projektā uzņēmējs ir pārdomājis visus iepriekš minētos aspektus. Lai gan tie ir kritiski svarīgi sekmīgai programmatūras ieviešanai!

 

Izmērāms mērķis

Visiem ir zināms – lai kaut ko sasniegtu, ir jābūt skaidram definētam mērķim. Ja uzņēmējs nevar pamatot, ar kādu mērķi tiek plānots ieviest programmatūru un kā tas atbalsta uzņēmuma uzstādītos mērķus, tad ieteikums būtu pakāpties soli atpakaļ un padomāt. Kā definēt mērķus? Populārākā ir tā saucamā SMART mērķu pieeja.

Ko jūs domājat par šiem mērķiem?

o Uzlabot sistēmas veiktspēju

o Apkalpot vairāk klientus

o Ērtāks interfeiss

 

Šāda tipa mērķi ir izplūduši, un būs grūti noteikt, vai tie ir sasniegti, kad programmatūra ieviesta. Mērķiem ir jābūt konkrētiem, sasniedzamiem, mērāmiem, reālistiskiem un ar termiņu.

Izmērāmu mērķu piemēri:

o līdz projekta beigām paātrināt pārdošanas rēķinu ģenerēšanu par 50 %, lai nodrošinātu plānoto uzņēmuma izaugsmi par 30 % tuvākajos trīs gados;

o vienam pārdevējam spēt apkalpot par 30 % vairāk klientu, sākot ar 2019. gada augustu.

 

Izvirzot precīzus mērķus, kļūst iespējams:

o uzstādīt vienotu izpratni visiem projekta dalībniekiem par projekta jēgu un virzienu;

o gan projekta sākumā, gan projekta laikā spēt noteikt prioritātes attiecībā uz programmatūru;

o fokusēt projekta komandu uz konkrētiem biznesa procesiem (vai to daļām) un funkcionalitāti.

 

Sakārtoti un optimizēti biznesa procesi

Vai jūs sasniegsiet uzstādītos mērķus, automatizējot savus esošos biznesa procesus ar programmatūru? Kā jūs to zināt? Kas par to liecina?

Piemēram, kā jūs varat būt pārliecināti, ka tieši CRM programmatūra var atrisināt to, ka vienu pārdošanas rēķinu gatavo 5 dažādi cilvēki? Loģiski, ka jāpārskata process un tas jāoptimizē tā, lai rēķinu gatavotu tikai 1 cilvēks. Iespējams, te vajag jaunu programmatūru, bet tikpat labi varētu arī iztikt ar esošiem rīkiem. Līdzīgi, ja vēlaties ar noliktavas uzskaites sistēmu risināt to, ka ražošanas ceha meistari bez saskaņošanas no noliktavas “aizņemas” izejvielas. Ne visi apzinās kļūdas biznesa procesos. Uzņēmēji reizēm nepamana, ka problēma ir tieši kopējā procesā, nevis rīkos vai cilvēkos.

Šeit primāri ir jāsakārto biznesa process. Un varbūt pat izrādīsies, ka jauna programmatūra nav nepieciešama, bet ir jāpielabo esošā un jāstrādā ar cilvēkiem, lai viņi ievērotu biznesa procesu.

Svarīgi atzīmēt, ka biznesa procesu apzināšanu un uzlabošanu nevar veikt vienpersoniski, – tas nekad neizdodas. Ir jāiesaista visi uzņēmuma atbildīgie cilvēki (augsta un vidēja līmeņa vadītāji, piemēram, pārdošanas pasūtījuma apstrādes procesā tā var būt valde, pārdošanas, ražošanas, noliktavas, iepirkumu un loģistikas vadītāji).

Visefektīvākais ir iesaistīt ārēju neatkarīgu ekspertu, ar kuru kopā bez sakāpinātām emocijām visi uzņēmuma atbildīgie cilvēki var apsēsties pie viena galda, lai uzzīmētu un tajā pašā laikā saskaņotu un optimizētu biznesa procesu. Procesu var zīmēt un attēlot gan virspusēji, gan detalizēti. Var pat zīmēt dažādus procesu variantus un ar modelēšanas automatizācijas rīkiem aprēķināt, kurš ir efektīvākais. Par to sīkāk citreiz. Galvenais – paturēt prātā uzņēmuma un projekta mērķus, atrast problēmas esošajos procesos un tās novērst.

Bieži jaunie procesi paredz darbinieku vai pat uzņēmuma struktūras reorganizāciju. Tādēļ ir svarīgi strādāt ar darbinieku bailēm un pretestību pret pārmaiņām (jau minētā pārmaiņu vadība).

Būtu ieteicams “kāpt ārā no ierastiem rāmjiem” (ieradumi, vadības / kolēģu spiediens, tehniskie ierobežojumi) un procesu zīmēšanā lidot kā fantāzijā pa ideālo pasauli. Tā rodas inovatīvas idejas. Un tā ir vēl viena lieta, kur eksperts no malas var palīdzēt, jo viņam, iespējams, ir zināšanas par citiem uzņēmumiem, tehnoloģijām un tendencēm konkrētā sfērā.

Tātad vispirms definējam mērķus, ko gribam panākt, un tad pārskatām procesus, lai ar tiem varam šos mērķus sasniegt.

Ir uzskats, ka ir jāizvēlas programmatūra un tad jāpielāgo bizness tam, kā tā strādā. Šī pieeja der ļoti retos gadījumos, un tajā ir daudz risku.

Kad procesi gatavi, mēs varam definēt biznesa un tehniskās prasības programmatūrai un, iespējams, arī citām tehnoloģijām (ražošanas līnijas, mobilās iekārtas, kases utt.). Visas lietas, kuras procesos nevaram ielikt, apkopojam sarakstā ar prasībām (piemēram, kādi lauki nepieciešami klienta kartiņā, kā jāizskatās paletes marķējuma izdrukai utt.), nosakām katrai prasībai jēgpilnu prioritāti (ir dažādas metodes, kā to paveikt).

 

Vai investīcija attaisno sevi

Šis ir pats svarīgākais jautājums no biznesa vadības viedokļa, bet paradoksāli, ka ļoti reti tas tiek uzdots un vēl retāk – aprēķināts. Piegādātāji bieži aizbildinās, ka tas ir sarežģīts un neprecīzs aprēķins, respektīvi, nav iespējams. Bet vai tiešām tā ir?

Ir iespējams veikt aptuvenu indikatīvu investīciju atdeves aprēķinu katras prasības un procesa uzlabojuma kontekstā. Jā, tas prasa laiku, tomēr ne tik daudz, lai no tā atteiktos, it sevišķi, ja ir vēlme investēt nozīmīgas summas.

Piemēram, jūs prasībās iekļaujat jaunu, skaistu atskaiti, kuras izstrādes investīcija ir 1000 EUR. Varam aprēķināt, ka šāda atskaite ieekonomēs 10 minūtes ceturksnī tikai vienam darbiniekam uzņēmumā. Vai tas atmaksājas? Visticamāk, nē.

Vai ieviest iepirkumu plānošanas risinājumu ar investīciju 5000 EUR (licences, programmēšana, konfigurācija, apmācības utt.)? Rezultātā var samazināt iepirkumu menedžeru skaitu no 3 uz 1. Un kā ar šo, atmaksājas? Protams, jau pāris mēnešu laikā.

Arī kopējā projekta investīciju atdeve būs atkarīgā no tā, cik un kādas prasības jums ir definētas.

 

Kas notiek, ja neizvirza mērķus, neoptimizē procesus un nepamato investīcijas

Ja nav mērķu, nav iespējams saprast, vai projektam un prasībām ir jēga. Ja nav optimizēti procesi un noteiktas prioritātes, jūs, iespējams, neatrisināsiet savas problēmas, kuru dēļ projektu uzsākāt. Rezultātā projekts var neizdoties.

Kas notiek ar biznesu pēc programmatūras ieviešanas, ja neesat tai sagatavojušies:

o nekādu biznesam nozīmīgu izmaiņu – nav nekādu ieguvumu, bezjēdzīgi iztērēta nauda, kura sevi neatpelnīs;

o automatizēti neefektīvi procesi – biznesam katru mēnesi rodas zaudējumi no tā, ka tas neefektīvi strādā;

o kritums klientu apmierinātībā – ja sistēma automatizē neefektīvus procesus vai nevajadzīgas prasības, tas var vēl vairāk pasliktināt klientu apkalpošanas kvalitāti vai ātrumu;

o kritums darbinieku motivācijā – ja personāls nejutīs ieguvumu un uzlabojumus no šādas sistēmas, tā būs tikai kā apgrūtinājums un, iespējams, demotivēs darbiniekus un samazinās veiktspēju.

 

Apkopojums

Jaunas programmatūras ieviešana ir svarīgs stratēģisks biznesa lēmums, kuru ir nepieciešams uztvert tikpat nopietni kā jebkuru citu biznesu mainošu projektu.

Tātad:

o uzstādām mērāmus (SMART) mērķus;

o uzlabojam esošos biznesa procesus tā, lai tie spētu šos mērķus sasniegt;

o definējam prasības un to prioritātes jaunajai programmatūrai un citām tehnoloģijām.

 

Tagad mēs jau zinām, ko gribam, un tālāk varam:

o veikt piegādātāju cenu aptauju;

o izvērtēt katru piedāvājumu un katras prasības investīcijas atdevi;

o izvēlēties programmatūru un piegādātāju, kas atbilst mūsu mērķiem un procesiem.

 

Jūs jautāsiet, vai šāda pieeja nav pārāk smagnēja un der arī maziem un vidējiem uzņēmumiem? Jā, der! Līdzko jums ienāk prātā ieviest jebkādu programmatūru, tas ir izdarāms jebkura lieluma uzņēmumā. Jums tikai jāizprot, kāda mērķa vārdā jūs to darāt un vai šī programmatūra šo mērķi sasniegs.

Un, jā – sagatavošanās programmatūras ieviešanai ir jāveic arī šķietami mazākām programmām, piemēram, CRM. CRM ir kritiska biznesa sastāvdaļa lielākā daļā no biznesiem, un tai ir jābūt salāgotai ar pārējām biznesa struktūrām vienotā procesā.

 

Lai uzzinātu vairāk – apmeklējiet “RIGA COMM” izstādi oktobrī Ķīpsalā!

Sekojiet jaunumiem: facebooktwitter, instagram un linkedin