Finanšu tehnoloģiju uzņēmumu mērogu audzēšana, ienesīgums un pārvaldes efektivitāte — intervija ar “xpate” finanšu direktoru Oļegu Seitovu

2025-09-25

Jaunākā finanšu tehnoloģiju uzņēmumu aktualitāte ir ienesīguma rādītāju paaugstināšana. Agrākā pieeja, kas paredzēja attīstības panākšanu ar jebkādiem resursiem, vairs nav spēkā – tās vietā nāk pārvaldes efektivitātes metodes, kuru pamatā ir daudz līdzsvarotāka pieeja attīstības jautājumiem. “xpate” – šī gada “Riga Comm” “Executive” skatuves pasākumu organizētāji – ir uzticējuši tematiskās uzstāšanās pienākumu uzņēmuma finanšu direktoram Oļegam Seitovam (Oleg Seitov). Intervijā Oļegs Seitovs atklāj, kā uzņēmums ir kļuvis par galveno nozares virzītājspēku, kas liek aizdomāties par to, kā jānotiek pārejai no agrākā attīstības modeļa uz jauno pieeju, kādēļ ir svarīga reālā laika infrastruktūra, kā arī, kā MI ietekmēs finanšu pārvaldību nākotnē.

1. Sākotnēji Jūs strādājāt, kā “xpate” analītiķis, tagad atrodaties finanšu direktora amatā. Kā veidojās Jūsu ceļš uz šo amatu?

Tas, ka sākotnēji strādāju, kā analītiķis, ļauj man skatīties uz finanšu direktora atbildības lokā esošajiem jautājumiem caur datu prizmu. Skaitļi nepārprotami norāda uz jomām, kur var rasties sarežģījumi, kurus savlaicīgi novēršot, attīstība notiek bez “sāpīgām” korekcijām tālākajos posmos. Tādēļ viena no manām galvenajām prioritātēm bija piemērotas infrastruktūras izveide. Esmu piedalījies pamatā esošās norēķinu sistēmas izveidē, kā arī palīdzējis ieviest MI risinājumus ikdienas funkciju veikšanā, kas ļāva automatizēt ierakstu saskaņošanu un atskaites. Pateicoties veiktajiem uzlabojumiem, jau 2025. gada pirmajā pusē “xpate” EBITDA marža (ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem) pieauga par vairāk kā 50%.

2. Viens no lielākajiem jūsu interešu objektiem ir pāreja no agrākās pieejas, kas paredzēja attīstības panākšanu par jebkādu cenu. Kā “xpate” attīstībā atspoguļojas šī jaunā metodika?

Agrāk attīstība tika mazāk plānota balstoties uz finanšu apsvērumiem. Apjomiem pieaugot, uzņēmumi vienkārši pieņēma darbā papildus darbiniekus, kas nodarbojās ar ierakstu saskaņošanu un atskaišu veidošanu. Tas ļāva uzņēmumiem augt, taču vienlaicīgi padarīja to darbību sarežģītāku un no izmaksu viedokļa dārgāku. Mēs izvēlējāmies iet citu ceļu. Finanšu aprēķini tika iekļauti produktu arhitektūrā jau sākotnēji. Tā vietā, lai pieņemtu darbiniekus, mēs izveidojām galveno norēķinu sistēmu, kas ļauj tam pašam skaita ziņā mazajam kolektīvam apkalpot lielāku skaitu darījumu. Tas savukārt ļāva mums nepalielinot finanšu speciālistu skaitu panākt, ka produktu piegādes laiks uzlabojas par 20–30%.

3. Pamatojoties uz Jūsu pieredzi, kā Jūs ieteiktu finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem iestrādāt finanšu norēķinu funkciju produktu izstrādes procesā, nevis izdalīt to kā atsevišķu atbalsta funkciju?

Finanšu speciālistiem ir jābūt iesaistītiem produkta izstrādē no pirmās dienas. Lai produkts būtu dzīvotspējīgs, jau sākotnēji jāsaprot, kādas būs naudas plūsmas, kā tās tiks salāgotas, kā arī – pēc kādiem normatīvajiem parametriem būtu jāvadās. Ja atliksiet šo jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, problēmas ar efektivitāti sāks “klāties viena otrai virsū”. Paskatieties, piemēram, uz “Stripe” vai “Adyen”. Viņi salāgošanas un normatīvo prasību izpildes aspektus savlaicīgi iestrādāja savās platformās un tādējādi panāca, ka var netraucēti un stabili attīstīties visā pasaulē.

4. Reālā laika infrastruktūra ir jautājums, ko Jūs bieži izceļat. Kā reāllaika salāgošana un finanšu norēķinu automatizācija ir ietekmējusi attīstības potenciālu?

Tā ir nesusi radikālas pārmaiņas​​. Pateicoties iespējai saņemt informāciju reālā laikā, mēs varam savlaicīgi sagatavoties svārstībām. Mēs varam nekavējoties informēt regulatoru par notiekošo, negaidot mēneša beigas, kad mums “visi gali ir savilkti kopā” un ir skaidri fakti. Tas nozīmē, ka klienti saņem daudz precīzāku informāciju – viņi redz, ka bilancē precīzi atspoguļojas viņu finanšu situācija. Vaiza uzskati par “faktisko bilanci” ir labākais piemērs tam, kā vienlaicīgi panākt procesu efektivitāti un uzticēšanos.

5. MI ir viena no Jūsu specialitātēm. Kādas ir šī brīža lielākās MI priekšrocības no finanšu sektora viedokļa? Kādi ir ar to saistītie riski?

Vislielākais ieguvums ir tas, ka varam atbrīvot cilvēkus no standarta darbību veikšanas, piemēram, datu salāgošanas, atskaišu izveides, kā arī krāpniecisku pazīmju noteikšanas. MI ļauj pārvērst lielus finanšu informācijas apjomus ieteikumos, kuriem mēs varam sekot. Savukārt risks rodas tad, ja MI tiek ieviests nekontrolēti. Ja MI netiek noteiktas precīzas robežas un kontrole, tas var novest pie novirzēm no normatīvajām prasībām vai, piemēram, pakalpojuma kvalitātes krišanās. Man tas ir neapstrīdams fakts – ja tu nemācēsi apieties ar MI, tev biznesā nākotnes nav. Lai, precīzi pielietotu MI, ir jāveic 2 lietas. MI ir jāintegrē uzņēmuma darbības jomās, kā arī jāiemāca personālam patstāvīgi prasmīgi darboties ar MI.  Mērķim ir jābūt maksimāli automatizēt visus procesus, kas neietekmē klienta intereses.

6. Bieži vien tiek apgalvots, ka normatīvās prasības bremzē finanšu tehnoloģiju attīstību. Jūs savukārt esat paudis, ka tās patiesībā kalpo kā tāds “stimuls”. Ko Jūs ar to domājat?

Bieži vien dzirdam, ka normatīvās prasības bremzē procesus, bet tā nav taisnība. Tās drīzāk paver iespējas. Nebanku sektoram tagad ir tādas pašas iespējas, kādas tradicionāli ir bijušas tikai bankām, piemēram, tieša piekļuve SEPA (vienotajai eiro maksājumu telpai). Tas ir būtisks uzlabojums, kura rezultātā visiem tirgus dalībniekiem ir vienādi darbības nosacījumi. Turklāt, ja jums jāievēro daudz augstāki atklātības un ziņošanas standarti, tas visdrīzāk novedīs pie tā, ka jūs daudz vairāk koncentrēsieties uz darbības efektivitāti, nevis vienkārši normatīvo standartu ievērošanu.

7. Kādām pēc Jūsu domām prasmēm noteikti vajadzētu piemist veiksmīga finanšu tehnoloģiju uzņēmuma finanšu direktoram vai finanšu nodaļas vadītājam mūsdienās?

Mūsdienās finanšu direktori, it īpaši tie, kas strādā finanšu tehnoloģiju uzņēmumos, nevarēs iztikt bez augsta līmeņa tehnoloģiju prasmēm. Viņiem ir jāmāk saprasties ar speciālistiem, kas atbild par produktu izstrādi. Viņiem ir jāsaprot, kā ar tehnoloģiju starpniecību panākt augstāku darba ražīgumu. Jo galu galā ir jāpanāk, ka finanšu norēķinu un tehnoloģiju risinājumi veiksmīgi papildina viens otru.

8. Ja Jums būtu jādod padoms tiem, kas gatavojas dibināt finanšu tehnoloģiju uzņēmumu šodien, ko Jūs viņiem ieteiktu, lai panāktu iespēju palielināt ienesīgumu?

Neatstājiet finanšu jautājumus uz vēlāku. Atliekot tos, jūs ne tikai iekavēsiet atskaišu sniegšanu, bet apstādināsiet darbības mērogu palielināšanos. Tas radīs situāciju, kurā jūsu uzņēmumam būs pieaugošas problēmas, kas gala rezultātā novedīs pie papildu izmaksām, kavēšanās ar jaunu produktu laišanu tirgū, kā arī mazākām maržām. Finanšu norēķinu funkcijas paredzēšana produkta izstrādes un infrastruktūras veidošanas posmā ir drošākais veids, kā panākt ilgtspējīgu attīstību.

Citas Oļega Seitova idejas būs iespēja dzirdēt 10. oktobrī “Riga Comm 2025” finanšu tehnoloģiju konferencē, kur Oļegs dalīsies ar plašāku informāciju par to, kā izveidot finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, kura darbības mērogi un rentabilitāte būt viegli palielināma, nenolīgstot darbā “veselu armiju”.

“Riga Comm 2025” īsumā

14. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences norisināsies 2025. gada 9.-10. oktobrī Ķīpsalā. Tas ir pasākums pakalpojumu un ražošanas nozaru uzņēmējiem, valsts iestāžu vadītājiem un daudznozaru profesionāļiem. “Riga Comm” piedāvā vienreizēju iespēju iepazīties ar progresīvākajām digitālajām tehnoloģijām, iegūt stratēģisku skatījumu, kā arī atrast vērtīgus partnerus tehnoloģiju izstrādātāju vidū, lai realizētu sava uzņēmuma attīstības un inovāciju ambīcijas.