Emocionālā inteliģence kā dopings komandu veiktspējai

2019-10-04

Ēvalds Urtāns

Nesen “Google” pabeidza 2 gadu pētījumu [1], kurā analizētas vairāk nekā 180 komandas, un kura secinājums bija ­- ka galvenā kopīgā iezīme veiksmīgām komandām ir emocionālā drošība starp komandas biedriem savā starpā un vadītājiem. Šajās komandās cilvēki nebaidījās izteikt savu viedokli un jutās uzklausīti. Šī viena iezīme bija svarīgāka komandas veiksmei par individuālu darbinieku profesionalitāti, plānošanas struktūru un plāna skaidrību, disciplīnu vai pat jēgpilnu darbu. Nereti dominējošu vadītāju komandās dalībnieki baidās publiski izteikt savas bažas par darba plānu, kas rezultējas ar ne pašu labāko rezultātu. Līdzīgi, ja komandas biedri un vadītājs nav empātiski un neveido kontaktu ārpus profesionālās sfēras, komandas dalībnieki nejūt personisku motivāciju pielikt papildus soli, lai plānotais darbs no vienkārši padarīta kļūtu par izcili padarītu. Sliktākajā gadījumā komandas, kuru vadītāji nepievērš uzmanību emocionālajai drošībai komandā, vienkārši pazaudē vērtīgus darbiniekus, kuri pieņem citus, labākus darba piedāvājumus. Emocionālo drošību veido izpratne par emocionālo inteliģenci un uzticamību veicinošas attiecības komandas iekšienē.

Grāmatā “Vārdi var izmainīt tavas smadzenes” Andrew Newberg un Mark Waldman [2] aprakstījuši dažādus pētījumus par to, kā veiksmīgi atrisināt konfliktus un veicināt uzticamību gan darba, gan personiskajās attiecībās. Piemēram, runājot īsāk un uzdodot vairāk jautājumus, cilvēks kļūst par sarunas vadītāju, kā arī samazina varbūtību, ka saruna ievirzīsies negatīvā gultnē. Pārsvarā negatīvas emocijas sarunā sāk parādīties garos monologos. Kad jau saruna ir ieņēmusi negatīvu gultni, agresija, protams, parādās arī īsos vārdos. Vēl, piemēram, vienmēr ir svarīgi klausīties vairāk nekā runāt pašam. Labi pārdevēji to saprot, veidojot sarunu tā, lai klients runātu vairāk un pārdotu produktu sev pats, nevis, lai pārdevējs nonāktu situācijā, kur viņam jāaizstāv savs produkts. Kā pēdējo piemēru var arī minēt runas tempu, kuram starp sarunas biedriem vajadzētu būt līdzīgam. Ja viens sarunas biedrs runā krietni ātrāk kā otrs, tad, visticamāk, katram ir savs domāšanas ātrums un sarunas laikā nenotiek efektīva informācijas apmaiņa. Šie nelielie piemēri parāda vienkāršus veidus, kā veicināt uzticamību, runājot ar komandas biedriem.

Emocionālo inteliģenci īpaši ir pētījis vācu pētnieks, “Asya.ai” sadarbības partneris, Richard Graf, kurš izstrādājis KIE (Cognitive Intuitive Emotional) teoriju [3], kura ir līdzīga Nobela prēmijas laureāta Daniel Kahneman teorijai, kura izklāstīta grāmatā “Domā ātri, domā lēnām” [4]. Šī teorija balstīta uz dažādiem empīriskiem pētījumiem, kas parāda, ka cilvēka smadzenes lēmumus pieņem tikai tad, kad racionālā domāšanas sistēma saskan ar emocionālo domāšanas sistēmu. Ja viena no šīm sistēmām mūsu galvās neatbalsta lēmumu, tad smadzenēs sākās iekšējie domāšanas cikli, kurus var nomērīt laikā un secināt, cik cilvēks ir pārliecināts par kādu savu lēmumu. Ja vadītāji darba vidē neapzinās emocionālās inteliģences ietekmi uz komunikāciju, tad komanda darbosies disfunkcionāli. Labi pārdevēji nereti klientiem atnes garšīgu dāvanu un aprunājas par personiskām tēmām pirms prezentē savu produktu. Japāņu kultūrā nedot dāvanu darba tikšanās laikā starp jauniem partneriem ir necieņas izrādīšana. Cilvēki pārsvarā neapzinās un noliedz emocionālās inteliģences nozīmi lēmumu pieņemšanā. Piemēram, Prinstonas universitātes pētījumā [5] tika pierādīts, ka tiesneši pieņem ievērojami pozitīvākus lēmumus pēc pusdienas laika, kad ir paēduši un jūtas emocionāli labi. Protams, paši tiesneši, kad tiem jautāts par šo pētījumu, saka, ka tā neesot, bet datos ir redzama skaidra korelācija. Tāpēc nākamo reizi, kad brauksiet uz tehnisko apskati, padomājiet, vai inspektors ir paēdis ap izvēlēto laiku, jo tas ietekmēs viņa lēmumu.

Lai izprastu emocionālo inteliģenci ir nepieciešams sarunā nolasīt cilvēka emocijas un citus parametrus. Daži cilvēki ir vairāk spējīgi šajā jomā kā citi, tāpēc jaunuzņēmums “Asya.ai” strādā pie mākslīgā intelekta, kas palīdzētu emocionālo inteliģenci izprast jebkuram. Emocijas var nolasīt no sejas vaibstiem, ķermeņa valodas, sirds ritma, svīšanas un arī no cilvēka balss. Labi telemārketinga pārdevēji novieto spogulīti uz galda, lai viņi trenētos smaidīt, kad runā pa telefonu ar klientiem, jo emocijas ietekmē to, kā izklausās cilvēka balss. Vienu un to pašu lietu, nemainot saturu, var pateikt ar dažādām emocijām un iegūt divus diametrāli pretējus rezultātus. Mobilā lietotne “Asya.ai” ir kā mākslīgā intelekta spogulis cilvēka balsij. Risinājums dod emocionālās inteliģences mērījumus par to, kāda ir komunikācija starp diviem vai vairākiem sarunas dalībniekiem. Jaunuzņēmuma mākslīgā intelekta modeļi ir balstīti uz Rīgas Tehniskās universitātes pētnieku grupas vairāku gadu darbu un ir balstīti uz ļoti liela apjoma datu kopām, kas izslēdz subjektīvu vērtējumu par emocionālo inteliģenci. “Asya.ai” veido ētisku mākslīgā intelekta produktu, kura galvenais mērķis ir uzlabot cilvēku attiecības, kā arī neieraksta sarunas un nepelna par meta-datiem, kas iegūti no sarunām. Lietotne klausās cilvēka balsī, nevis saturā, kas tiek pateikts, tāpēc to var pielietot, runājot dažādās svešvalodās. Šobrīd “Asya.ai” mobilā lietotne ir pieejama uz iPhone un Android telefoniem, bet ir jāatceras, ka tā vēl ir testa stadijā un tiek piedāvāta cilvēkiem, kuri redz vērtību emocionālajā inteliģencē un ir gatavi pievienoties kopīgam ceļam, lai nonāktu pie rīka, kas būs kā dopings komandu veiktspējai un personiskām attiecībām. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka vīrieši nav emocionāli, bet pētījumos un datos “Asya.ai” ir secinājuši, ka vieni no visemocionālākajiem cilvēkiem ir tieši vīrieši – treneri un sportisti intervijās pēc zaudējumiem vai uzvarām sporta spēlēs.

Ēvalds Urtāns ir viens no 8. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādes un konferences “RIGA COMM” lektoriem. Izstāde un konferences “RIGA COMM 2019” norisināsies Starptautisko izstāžu centrā Ķīpsalā 10. un 11. oktobrī.